Jaunākā vidusskola ir izšķirošs periods bērna fiziskajā un garīgajā attīstībā, un, izvēloties vidusskolu.studijas ārzemēsTā ir gan pavisam jauna mācību iespēja, gan izaugsmes izaicinājums. Daudzus vecākus uztrauc tas, kā viņu bērni pēc došanās uz ārzemēm ātrāk adaptēsies jaunajā vidē, pārvarēs grūtības un veiks izrāvienu mācībās un dzīvē. Šajā rakstā mēs pievērsīsimies četriem aspektiem: psiholoģiskajai adaptācijai, akadēmiskajai plānošanai, starppersonu attiecībām un vispusīgai spēju uzlabošanai, un apspriedīsim, kā palīdzēt bērniem attīstīties un gūt panākumus studiju procesā ārzemēs.

I. Psiholoģiskā pielāgošanās: palīdzēt bērniem veidot drošības sajūtu un pašapziņu.

Jaunāko klašu skolēni neizbēgami jūtas vientuļi un nemierīgi, kad viņi ir prom no mājām un nonāk svešā mācību un dzīves vidē. Vecāki var sākt ar turpmāk minētajiem punktiem, lai palīdzētu saviem bērniem izveidot psiholoģiskās drošības sajūtu:

1. Labas saziņas uzturēšana un emocionālā atbalsta veidošana

Valodas, kultūras un mācību stila maiņa var radīt bažas, kad bērns pirmo reizi ierodas ārzemēs. Vecāki var regulāri veikt videozvanus saviem bērniem un mudināt viņus dalīties ar savu dzīvi un sajūtām, lai viņi zinātu, ka nav vieni.

2. Palīdzēt bērniem attīstīt pozitīvu domāšanas veidu

Saskaroties ar grūtībām, bērniem ir tendence šaubīties par sevi. Vecāki var palīdzēt viņiem analizēt problēmu un iedrošināt viņus stāties pretī izaicinājumiem ar pozitīvu domāšanu. Piemēram, apgūstot jaunu valodu, atgādiniet bērnam, ka ir normāli kļūdīties un ka galvenais ir turpināt mēģināt un gūt panākumus.

3. Veicināt dalību ārpusskolas aktivitātēs

Iesaistot bērnus skolas pulciņos, sporta komandās vai sabiedriskajās aktivitātēs, var palīdzēt viņiem iegūt draugus, uzlabot viņu pašapziņu un pakāpeniski integrēties jaunajā vidē.

II. Akadēmiskā plānošana: patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana

Izglītības sistēma ārzemēs atšķiras no pašmāju izglītības sistēmas, jo lielāks uzsvars tiek likts uz patstāvīgu mācīšanos un kritisko domāšanu. Tas, kā jaunāko klašu skolēni pēc mācībām ārzemēs var ātri pielāgoties jaunajai akadēmiskajai videi, ir jautājums, kam jāpievērš uzmanība gan vecākiem, gan bērniem.

1. Izpratne par mācību programmu un sagatavošanās tai.

Dažādās valstīs ir atšķirīgas mācību programmas, un dažās skolās tiek izmantoti kredītpunktu vai projektu mācību modeļi. Vecāki var palīdzēt saviem bērniem iepriekš izprast mācību saturu, lai viņi varētu pielāgoties jaunās programmas mācīšanās stilam pirms skolas gaitu uzsākšanas.

2. Laika plānošanas prasmju uzlabošana

Mājasdarbu un eksāmenu laikā ārzemēs bieži vien tiek uzsvērta patstāvīga darba izpilde, un bērniem ir jāiemācās saprātīgi organizēt savu laiku. Viņiem var palīdzēt būt efektīvākiem, sastādot mācību plānus un izmantojot grafika pārvaldības rīkus.

3. Agrīna pielāgošanās valodas videi

Valoda ir svarīgs faktors, kas ietekmē mācīšanos. Vecāki var mudināt savus bērnus pirms mācībām ārzemēs intensīvi mācīties, piemēram, lasīt svešvalodu grāmatas un skatīties attiecīgus videomateriālus, lai uzlabotu klausīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas prasmes un varētu ātrāk pielāgoties mācībām klasē.

III. Starppersonu attiecības: palīdzēt bērniem veidot veselīgu sociālo vidi

Integrācija vietējā sabiedrībā un labu attiecību veidošana var pozitīvi ietekmēt bērna garīgo veselību un akadēmisko attīstību.

1. Aktīvas socializācijas veicināšana

Jaunā vidē bērni var baidīties uzņemties iniciatīvu, lai iegūtu draugus kautrības vai valodas barjeras dēļ. Vecāki var mudināt viņus vairāk piedalīties skolas pasākumos un veidot kontaktus ar klasesbiedriem, vienlaikus mācot viņiem cienīt dažādas kultūras, lai izvairītos no pārpratumiem kultūras atšķirību dēļ.

2. Uzturēt labu saziņu ar skolotājiem

Ārvalstu izglītības sistēmās uzsvars tiek likts uz skolotāju un skolēnu mijiedarbību, un bērni var sazināties ar saviem skolotājiem, lai saņemtu padomu par mācībām un risinātu mācību problēmas. Arī vecāki var sazināties ar skolu, lai sekotu līdzi bērna attīstībai.

3. Dalība uzņēmējas ģimenes vai kopienas pasākumos

Ja jūsu bērns uzturas viesģimenē, labu attiecību veidošana ar viesģimeni palīdzēs bērnam ātrāk iekļauties vietējā dzīvē. Dalība kopienas aktivitātēs, piemēram, brīvprātīgajā darbā vai interešu grupās, arī var palīdzēt paplašināt viņu sociālo loku un uzlabot komunikācijas prasmes.

IV. Visaptveroša spēju uzlabošana: neatkarības un pielāgošanās spēju veicināšana

Studijas ārzemēs ir ne tikai akadēmisks izaicinājums, bet arī pārbaudījums patstāvīgai dzīvei. Bērniem ārzemēs ir jāiemācās patstāvīgi risināt problēmas un jāpalielina viņu patstāvība.

1. Bērnu dzīves pamatprasmju mācīšana

Vecāki pirms došanās uz ārzemēm var attīstīt bērnu dzīves prasmes, piemēram, ēst gatavošanu, veļas mazgāšanu, naudas pārvaldīšanu un braukšanu sabiedriskajā transportā, lai, dzīvojot ārzemēs, viņi varētu būt patstāvīgāki.

2. Vadīt bērnus racionalizēt savus izdevumus

Patēriņa līmenis ārzemēs ir augstāks, un bērniem ir jāiemācās saprātīgi izmantot savus dzīves izdevumus un izvairīties no nevajadzīgiem izdevumiem. Viņus var iemācīt veidot budžetu, izmantot grāmatvedības programmas un attīstīt pareizus finanšu paradumus.

3. Problēmu risināšanas prasmju attīstīšana

Bērnu, kuri, saskaroties ar grūtībām, paļaujas uz vecākiem, attīstība var tikt ietekmēta. Vecāki var mudināt viņus pašiem meklēt risinājumus, piemēram, konsultēties ar skolotājiem un vienaudžiem vai lūgt viņu padomu, kad viņi saskaras ar grūtībām mācībās, nevis meklēt palīdzību tieši pie vecākiem.

V. Kā vecāki var sniegt atbalstu?

Vecāku atbalsts joprojām ir svarīgs, jo bērni aug patstāvīgi, taču pieeja ir jāpielāgo.

• Regulāra saziņa bez pārmērīgiem traucējumiem: Respektējiet bērnu neatkarību un dodiet viņiem telpu, vienlaikus saglabājot pienācīgu aprūpi un atbalstu.
• Koncentrējieties uz bērnu garīgo veselību: Vecāki var mudināt savus bērnus meklēt skolas konsultantu vai profesionālu palīdzību, ja viņi izjūt trauksmi vai depresiju.
• Mudiniet bērnu izvirzīt mērķus: Palīdziet bērnam izvirzīt īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, lai palielinātu viņa pašiniciatīvu.

rakstīt beigās

Mācības ārzemēs jaunāko klašu skolēniemTā ir svarīga dzīves pieredze, kas ne tikai uzlabo akadēmiskās prasmes, bet arī attīsta neatkarību un spēju pielāgoties. Vecākiem šajā procesā ir atbalstītāja un ceļveža loma. Pateicoties labai psiholoģiskai uzbūvei, zinātniskai akadēmiskai plānošanai, veselīgai sociālajai videi un patstāvības izkopšanai, bērni var ātrāk pielāgoties jaunai videi, pilnībā izmantot savu potenciālu un kļūt pārliecinātāki un brīvāki ceļā uz nākotni.